Kad tu apstājies un nezini kur , lai tālāk dodas. tādēļ labāk palikt klusumā un vienkārši neko neteikt. palikt vienatnē un padomāt. Varbūt, labāk būs ja aizvērs durvis  acu priekšā tiem, kuru vērts nav cīnīties, bet no otras puses, tas nav iespējams, jo katrs kas bijis  tavā dzīvē, vienmēr tev kaut ko nozīmēs.Vajag atrast pareizo veidu, kā padarīt  prātam šķietami nevajdzīgo, par pavisam vajadzīgu un nozīmīgu. Un atrast laiku priekš tiem, kurus esi piemirsis. bet es nespēju atrast laiku  tiem, kas necenšas meklēt laiku man. tas viss liek attālināties.. Bet smaidīt var vienmēr, lai paslēptu patiesību. Un pateikt ka viss ir labi ir  vienkāršāk, nekā skaidrot to, ko nemaz nav vērts skaidrot. viss ir pārāk sarežģīti. Labāk smaidam un  esam laimīgi, bet reizēm ielienam savā stūrīti un pārdomājam visu, kas bijis un ko esi ieguvis no tā. :)